Vensēnas mežs

Vensēnas mežs (franču: Bois de Vincennes) ir lielākais publiskais parks Parīzē, kas atrodas 12. apgabala austrumu daļā. Parks tika izveidots no 1855. līdz 1866. gadam, pēc imperatora Napoleona III pavēles. Parku veidoja franču inženieris Ādolfs Alfāns.

Tas atrodas blakus Vensēnas pilij, bijušajai Francijas valdnieku dzīvesvietai. Parkā ir angļu ainavu dārzs ar četriem ezeriem, zoodārzs, dendrārijs, botāniskais dārzs, hipodroms un zirgu skriešanās ceļš, velodroms velosipēdu sacīkstēm un Francijas nacionālā sporta un fiziskās audzināšanas institūta pilsētiņā. Parks ir pazīstams ar prostitūciju pēc tumsas iestāšanās.

Vensēnas meža platība ir 995 hektāri (2459 akri), padarot to nedaudz lielāku par Buloņas mežu (846 ha), otru lielāko Parīzes ainavu parku, kas atrodas pilsētas rietumu pusē. Tas aizņem desmit procentus no Parīzes kopējās platības un ir gandrīz tikpat liels kā pirmie seši apgabali pilsētas centrā kopā. Vensēnas mežs ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā Centrālparks Ņujorkā (341 hektārs / 843 akri), un tas ir nedaudz lielāks par Ričmondas parku, Londonā (955 hektāri / 2360 akri); bet ir mazāks par Grifita parku Losandželosā (1170 hektāri / 2891 akri). Tikai apmēram puse Vensēnas meža teritorijas ir klāta ar kokiem.

Parka teritorijā tika aizvadītas lielākā daļa no 1900. gada vasaras olimpisko spēļu sacensībām. Parkā esošajā velodromā tika aizvadītas riteņbraukšanas sacensības, pašā parkā notika arī loka šaušanas sacensības. Parkā notika pirmās starptautiskā kriketa spēles starp Angliju un Franciju. Kā arī 6 mēnešus tas bija 1931. gada Parīzes koloniālās izstādes norises vieta.

Parka karte

Skatīt arī

• Buloņas mežs
• Vensēnas velodroms

Atsauces