Valmieras novads

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Valmiera, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Kocēnu novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Rūjienas novads un Strenču novads. Robežojas rietumos ar Limbažu novadu, dienvidos ar Cēsu un Smiltenes novadiem, austrumos ar Valkas novadu, kā arī ziemeļos ar Igaunijas Valgas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Novada centrs atrodas Valmieras valstspilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Bērzaines pagasts, Brenguļu pagasts, Burtnieku pagasts, Dikļu pagasts, Ēveles pagasts, Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Jērcēnu pagasts, Kauguru pagasts, Kocēnu pagasts, Ķoņu pagasts, Lodes pagasts, Matīšu pagasts, Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Naukšēnu pagasts, Plāņu pagasts, Ramatas pagasts, Rencēnu pagasts, Rūjienas pilsēta, Sedas pilsēta, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts, Strenču pilsēta, Trikātas pagasts, Vaidavas pagasts, Valmieras pagasts, Valmieras valstspilsēta, Vecates pagasts, Vilpulkas pagasts un Zilākalna pagasts.

Daba

Novada centrālo un rietumu daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenums, austrumos Sedas līdzenums un dienvidaustrumos Trikātas pacēlums. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine, dienvidrietumos Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnis (Zilais kalns 127 m) un Gaujas senleja. Ap Burtnieku ezeru izplatīti drumlini, ziemeļos arī osi. Ģeoloģiski novadā dominē vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: māls (Planči, Burtnieki, Jumaras krastos), grants un smilts (Bāle-Bērziņi, Ķoņi, Unguriņi, Oliņas), saldūdens kaļķi, kūdra (Sedas, Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti. Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu. Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.

Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700 mm.

Upes

Novads atrodas Gaujas un Salacas upju baseinos. Lielākās upes:

• Gaujas baseins — Gauja, Abuls, Strenčupīte, Lisa, Nigra, Vija (robežupe ar Valkas novadu).
• Salacas baseins — Salaca, Seda, Rūja, Briede, Ramata, Iģe (robežupe ar Limbažu novadu).

Ūdenstilpes

Lielākie ezeri: Burtnieks 40 km², Ramatas Lielezers 1,6 km², Vaidavas ezers 0,9 km².

Vēsture

Novada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu un latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā. Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Nacionālais sastāvs

Pašvaldība

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Ievērojamas vietas

Attēlu galerija

Atsauces